Konstantīnu Pupuru mēs atceramies kā cilvēku, kurš 1988.gada 14.jūnijā uzdrošinājās kļūt par pirmo, kas okupācijas laikā publiski paceļ sarkanbaltsarkano karogu un iznes to cauri visai Rīgai. Viņš bija šobrīd reti pieminētās un valsts varas „piemirstās” cilvēktiesību aizstāvju grupas Helsinki-86 biedrs, viens no pavisam nedaudziem, kas uzdrīkstējās tāds būt oficiāli. Padomju gados Konstantīnam nācās pārciest čekas teroru – pirmoreiz viņu apcietināja 1986.gadā Maskavā, kur Konstantīns studēja un krievu studentu vidū bija nodibinājis vēstures pētīšanas klubu. Viņu nodeva labākais draugs, kas izrādījās čekas ziņotājs... Pēc oficiālās iestāšanās Helsinku grupā 1988.gada janvārī problēmas sākās toreizējās Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes dekanātā, kas nevēlējās savu studentu vidū redzēt „pretpadomju elementu”. Pēc „izlēciena” 1988.gada 14.jūnijā čeka Konstantīnam lika saprast, ka gadījumā, ja viņš neatstās Latviju, konsekvences būs bargas... Kopā ar māti Konstantīns devās trimdā, sākumā dzīvoja Minsterē, pēc tam pārcēlās uz ASV. Konstantīns ar izcilību beidzis Masačūsetsas Valsts universitāti, studējis biznesa augstskolā Londonā, zina vairākas svešvalodas (franču, angļu, vācu, krievu). Šobrīd ir leitnants ASV armijā.
Foto: Konstantīns Pupurs ar sarkanbaltsarkano karogu 1988. gada 14. jūnijā.
Šā gada vasarā partija „Visu Latvijai!” sadarbībā ar biedrību „Sargi valodu un Latviju” apmeklēja dažādu Rīgas mikrorajonu iestādes – veikalus, stāvvietas, lombardus utt. – lai pārliecinātos par apkalpojošā personāla valsts valodas prasmi. Trīs stundu laikā konstatējām 41 vietu, kur latviešu valodā mūs apkalpot nespēja. Interneta lapā sargivalodu.lv var noskatīties dažus video fragmentus no pārkāpēju vietām.
Nākamais gads politiskajām partijām būs viens no lielo pārbaudījumu laikiem - spēkus būs jāmēro Rīgas domes un citu pašvaldību vēlēšanās. Gaidāmās vēlēšanas, darāmais Rīgas pārvaldē un Latvijā kopumā būs tikai daļa no partijas "Visu Latvijai!" IV kongresa karstajiem tematiem. Tāpat biedriem būs jāvēl arī jaunas vadības institūcijas.
Gruzijas pusē augusta karā karojuši ASV un citu NATO dalībvalstu pilsoņi, ieskaitot kādu snaiperi - sievieti no Latvijas, tā vakar paziņojusi Krievija. Gruzija šo paziņojumu jau nodēvējusi par pilnīgu absurdu.
„KRĪZE! KRĪZE!”, beidzot ir dota zaļā gaisma saukt lietas īstajos vārdos. Tas nekas, ka krīzes aizsākumi bija redzami vismaz pirms diviem gadiem, kad tika runāts par „NĪ burbuli”, par nekontrolēto kreditēšanu, par kritisko Latvijas tautsaimniecību. Tomēr varas koalīcija pašapmierināti tīksminājās, nepievēršot uzmanību krīzes priekšvēstnešiem. Savās runās sarkastiski norādot: „Mums nav krīze, Zimbabvē ir!”
Nekustamo īpašumu cenas krītas un celtniecība ir praktiski iesaldēta, kredītus cenšas vairāk neizsniegt un valsts vīri brīnās par ekonomiskās recesijas klātbūtni, kas „sit” uz leju iekšzemes kopproduktu un budžeta ieņēmumus.
Līdz ar jauno «Visu Latvijai!» lapas versijas palaišanu apmeklētājiem būs jāpierod pie vairākām izmaiņām. Viena no tām: turpmāk fotogrāfijas no pasākumiem būs apskatāmas sadaļā «Albums». Tādēļ aicinam aplūkot 18. novembra lāpu gājiena bildes ejot uz sadaļu «Albums» vai uzklikšķinot ŠEIT
Papildus reģistrētie lietotāji var izmantot iespēju iesūtīt savas bildes vai rakstu.
Krievijas pilsētas Čeļabinskas hokeja klubam jāmaksā 100 000 Krievijas rubļu (jeb 2020 latu) par savu līdzjutēju "lielajām mutēm". 15. novembrī Čeļabinskā vietējā komanda "Traktor" tikās ar Rīgas "Dinamo", un, kā noprotams no atstāsta, "karsti" gājis ne tikai ledus laukumā, bet arī tribīnē. Vietējie bļauri nosprieda, ka labākais veids, kā atbalstīt savu komandu, ir apsaukāt pretiniekus par "fašistiem". Būtībā jau Urālu piepilsētas balamutes neko jaunu nepateica. Fašistiski apvainojumi Latvijas un latviešu virzienā Krievijā ir ierasta lieta, ja atceramies kaut vai tur savulaik rīkoto prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai veltīto karikatūru izstādi. Tomēr pirmo reizi šādas izdarības ir publiski nosodītas, bet hokeja klubs atvainojies par savu līdzjutēju uzvedību.
Reiz kāds paziņa man atzinās, ka neieredz svētkus. Jebkādus. Tie viņu izsitot no darba sliedēm. Nebūt nepiekrītot viņa nostājai, jāatzīst, ka Latvijas deviņdesmitās dzimšanas dienas iespaidi nudien bija tik stipri, ka atgūties vēl šobrīd grūti. Stipri un dažādi.
Atšķirībā no citiem gadiem svētku svinēšana bija krietni daudzveidīgāka. Gaismu spēles, Ginesa rekordi, skolēnu konkursi, nākotnes Latvijas dibināšana, diena bez reklāmām, vietējā mēroga sarīkojumi Latvijas novados... Šķiet, ka bija mēģināts uzrunāt visdažādāko publiku: pat naktsklubu apmeklētājus, kuriem svētkos spēlēja tikai latviešu dziesmas. Vēl jauninājums bija Latvijas karodziņi pie automašīnu logiem, kurus svētku dienā varēja saskaitīt nudien daudz. It kā sīkums, taču tieši šie karodziņi man ir viens no patīkamākajiem iespaidiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tas nebija organizēti. Tā bija ikdienā tik ļoti trūkstošā pilsoniskā pašizpausme.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē nepilsoņus iegūt Latvijas pilsonību, ir Latvijas sabiedrībā izplatītais uzskats, ka nepilsoņi naturalizācijas procesā kļūst par latviešiem un līdz ar to zaudē savu etniskumu, secināts pētījumā par sabiedrības integrācijas un pilsonības aktuālajiem aspektiem, ar ko trešdien tika iepazīstināti Saeimas Pilsonības komisijas deputāti.
Vairāk nekā 1000 cilvēku šovakar Rīgā no Kārļa Ulmaņa pieminekļa devās lāpu gājienā uz Vecrīgu. Pirms gājiena sākuma cilvēki pie pieminekļa dziedāja patriotiskas dziesmas, noklausījās gājiena rīkotāju partijas "Visu Latvijai" priekšsēdētāja vietnieka Raivja Dzintara uzrunu, kā arī kopīgi nodziedāja Latvijas himnu.
Kad ir nozīmīgi svētki, mēdzam sniegt viens otram dāvanas. Ne vienmēr dārgas un greznas. Citreiz svētku sajūtu visvairāk pastiprina kāds pavisam mazs, sirsnīgs sveiciens un laba vēlējums. „Visu Latvijai!” kā mazu un sirsnīgu dāvaniņu saviem atbalstītājiem šajā svētku reizē sniedz jauno partijas mājas lapu. Pie tās tapšanas roku pielikuši daudzi, bet lielākais paldies šoreiz jāsaka Jānim Dombravam.
Šā gada vasarā partija „Visu Latvijai!” sadarbībā ar biedrību „Sargi valodu un Latviju” apmeklēja dažādu Rīgas mikrorajonu iestādes – veikalus, stāvvietas, lombardus utt. – lai pārliecinātos par apkalpojošā personāla valsts valodas prasmi. Trīs stundu laikā konstatējām 41 vietu, kur latviešu valodā mūs apkalpot nespēja. Interneta lapā sargivalodu.lv var noskatīties dažus video fragmentus no pārkāpēju vietām.
Nākamais gads politiskajām partijām būs viens no lielo pārbaudījumu laikiem - spēkus būs jāmēro Rīgas domes un citu pašvaldību vēlēšanās. Gaidāmās vēlēšanas, darāmais Rīgas pārvaldē un Latvijā kopumā būs tikai daļa no partijas "Visu Latvijai!" IV kongresa karstajiem tematiem. Tāpat biedriem būs jāvēl arī jaunas vadības institūcijas.
„KRĪZE! KRĪZE!”, beidzot ir dota zaļā gaisma saukt lietas īstajos vārdos. Tas nekas, ka krīzes aizsākumi bija redzami vismaz pirms diviem gadiem, kad tika runāts par „NĪ burbuli”, par nekontrolēto kreditēšanu, par kritisko Latvijas tautsaimniecību. Tomēr varas koalīcija pašapmierināti tīksminājās, nepievēršot uzmanību krīzes priekšvēstnešiem. Savās runās sarkastiski norādot: „Mums nav krīze, Zimbabvē ir!”
Līdz ar jauno «Visu Latvijai!» lapas versijas palaišanu apmeklētājiem būs jāpierod pie vairākām izmaiņām. Viena no tām: turpmāk fotogrāfijas no pasākumiem būs apskatāmas sadaļā «Albums». Tādēļ aicinam aplūkot 18. novembra lāpu gājiena bildes ejot uz sadaļu «Albums» vai uzklikšķinot 
Viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē nepilsoņus iegūt Latvijas pilsonību, ir Latvijas sabiedrībā izplatītais uzskats, ka nepilsoņi naturalizācijas procesā kļūst par latviešiem un līdz ar to zaudē savu etniskumu, secināts pētījumā par sabiedrības integrācijas un pilsonības aktuālajiem aspektiem, ar ko trešdien tika iepazīstināti Saeimas Pilsonības komisijas deputāti.
Kad ir nozīmīgi svētki, mēdzam sniegt viens otram dāvanas. Ne vienmēr dārgas un greznas. Citreiz svētku sajūtu visvairāk pastiprina kāds pavisam mazs, sirsnīgs sveiciens un laba vēlējums. „Visu Latvijai!” kā mazu un sirsnīgu dāvaniņu saviem atbalstītājiem šajā svētku reizē sniedz jauno partijas mājas lapu. Pie tās tapšanas roku pielikuši daudzi, bet lielākais paldies šoreiz jāsaka Jānim Dombravam.